Larisa Freija

Larisa izceļas ar savu drosmi un nelokāmo stāju. Latvija, patriotisms, gara spēks. Viņa iedveš sevī tās īpašības, kas nepieciešamas īstenam augstākā torņa sargam - Gaiziņkalna - vissvētākās vietas katram latvietim. Lai Latvijas karogs plīvo vietā, kas vistuvāk debesīm. Viņa ir šīs Gaiziņkalna spēka sargātāja. 

Es novēlu Latvijai nākamajos 100 gados...

"Latvijai es novēlu vienotību! Lai mēs atcerētos un cienītu savus varoņus. Cieniet tēvuzemi! Reiz Latvija nebija brīva. Lūdzu, izvēlieties tīru valodu! Pastāviet par savu zemi! Viegli nebūs nekad un nekur! Ir jāstrādā.

Migla, migla, asins rasa... Karavīru dziesmas, tās ir manas bērnības dziesmas. Lāčplēsis, Plūdonis, Leonīds Breikšs - "Kungs, kas zāles čukstus dzirdi, kas pat smilgām neliec ciest,vārdi ir, kas latvju sirdīs deg un kvēl un nenodziest, vārdi ir, kas mūsu dzīslās līdz ar pirmo dienu skan, jo tu licis reiz šai zemē maniem brāļiem dzimt un man. Kungs mēs ticam ka tu gribi un ka tas tavs svētais prāts, lai arvien šī tauta dzīvo un šīs zemes ražu vāc, lai par lejam šīm un kalniem vienmēr latvju mēle skan, to man klusi čukst šī zeme to ik akmens saka man..."

Un vēl es vēlu sakārtot ceļu uz Latvijas augstāko virsotni Gaiziņu, tas būtu simtgades cienīgi!"