Undīne Jātniece (Ilze Indrāne)

Rakstniece Ilze Indrāne. Nesaskaitāmi daudziem bērniem - mamma, skolotāja un vienīgais draugs mūža garumā. Glābusi bērnu garu, stāju un dzīvību. Pēc kara, pēc pamestības, pēc maldīšanās neceļos.

Es novēlu Latvijai nākamajos 100 gados...

"Dārgākais, ko Dievs mums devis - ir laiks, kas dzīvei atvēlēts. Ar pateicību dienu krellēs, mums katru baltu pērli vērpt. Viens virpo, kāds trin izkapti vai nazi. Cits noķer zelta zivtiņu. Es nepaspēju pamosties! Ak, piedod, Dievs... Visu mēs ierakstām kaut kur augstāk. Nākošām paaudzēm mēs visas savas domas, kārības un vēlējumus ierakstām. Nākošajām paaudzēm vēl kas augstāk nāks aiz mums. Arī aiz mums vēl nāks. Varbūt vēl gudrāki, labāki, pareizāki. Un nezinās, kas ir kari, okupācijas, strīdi. Tautas varēs sadzīvot galvenās personības dievlīdzības lielumā, labumā, pašaizliedzībā, pašaizsardzībā. Laimīgi. Spēcīgi. Darbīgi. Tik daudz iespēju mums lieliem un labiem būt! Katrā laikā mums ir iespējams būt cilvēciskam cilvēkam!

Dzīvojiet skaistāk! Dzīvojiet vieglāk! Ar katru pēdu uz zemes, ar katru domu debesīs! Jūti saknes zemē, un galotni ar garu debesīs. Dzīvības lūgšana. Dzīvības saules stars zemi ar debesīm, tevi ar mani saista. Lūdzu, novērs cilpas un mezglus, deviņos līkumos blakus man nāc. Dzīvojiet tā!"