MEKLĒJAM INDRĀNES SKOLNIEKUS

Lūdzam atsaukties rakstnieces Ilzes Indrānes jeb pedagoģes Undīnas Jātnieces skolniekus, lai uzzinātu Jūsu pazīšanās stāstu. 


Lūgums pieteikties elektroniski - aizpildot zemāk redzamo veidlapu

vai

Atsūtot savu atmiņu stāstu/ uz biedrības adresi: biedrība Nigeste, Kalnāji, Aronas pagasts, Madonas novads, LV-4847




















Meklējam kā skolēnus, tā arī tos, kam Ilze Indrāne/Undīna Jātniece kļuvusi par dzīves skolotāju kādā noteiktā laika nogrieznī. Gaidīsim Jūsu atmiņu stāstus un kopīgi šķetināsim likteņa līkločus, lai pilnveidotu materiālu, kas tiks izmantots grāmatas un dokumentālās filmas izveidē.



Ilze Indrāne īstajā vārdā Undīna Jātniece (dzimusi Liepiņa 1927. gada 23. aprīlī). Jau Vestienas skolā dzejot sākusi, velkot burtus ar koka zaru smiltīs. Mazā Undīna grāmatās atklāja bezgalīgi interesantu pasauli, ko nebeidz pētīt mūža garumā. Aicinājuma vadīta, paralēli mācībām Madonas vidusskolā, sāka strādāt Mārcienas pamatskolā, kas 1946. gadā pildīja arī bērnu nama funkcijas.
Pati gandrīz nosalst, kad jaunā skolotāja slima vairākas dienas guļ nekurinātā dzīvoklī, taču satiek savu glābēju-draugu mūža garumā, ko draugi dēvēja par Spožumu - Alīsi Bulu. 

Divdesmit divgadīgā Undīna dodas uz Kusas 7-klasīgo pamatskolu, lai strādātu par direktori. Frontei divreiz pāri ejot, skolas ēkā bija ierīkots gan vācu, gan krievu karavīru hospitālis, sporta laukumā apbedīti kritušie vācu armijas karotāji. Lai arī skolā mācās 112 skolēni, realitātē jaunā direktore pildīja remontstrādnieka pienākumus, zēniem pasniedza mājturību un kopā ar atsaucīgiem vecākiem remontēja postīto skolas kompleksu. 

1949. gada 25. marta deportācijās no Kusas izveda 25 ģimenes, kurās bija seši bērni.
Jaunā direktore līdzdzīvo katram - skolas bēniņi slēpa dažus; meitenīti, ar bērnībā nopļautām kājām, izlūdzās čekas pārvaldē, lai atstāj tepat; skolas skolotājai jau Madonas dzelzceļa stacijā pirms vagonā iekāpšanas, izmaksā pēdējo algu.

Pēc atbrīvošanas no amata par nepakļaušanos varai, 1956. gadā skolotāja Jātniece dodas uz Praulienas 1. pamatskolu, kur strādā maz un vada dramatisko pulciņu. 

Pārmaiņas, piedzīvotais, izdzīvotais un pārdzīvotais liek rakstīt. Dzimst Ilze Indrāne. Ilze, jo Ilze Kalnāre staigāja tās pašas Vestienas takas un taciņas, ko mazā Unda. Indrāne, jo Vestienas Indrānos dzīvojuši cienījami ļaudis.

1962. gadā Praulienas pagasta Lejaszīles kļūst par MĀJĀM. Piepildās sapnis. Mājas ar siltu mūrīti, gaišiem logiem un ābelēm, kam zari tiecas debesīs. Un tur var rakstīt, audzināt bērnus un radīt...

Kur Jūsu dzīves ceļi krustojušies ar Indrāni? Varbūt kopā uzaugāt, Vestienas upītē lipinot māla pīlītes? Vai Jūs klausījāties, kā jaunā skolotāja Mārcienā spēlē klavieres? Vai Jūs pazināt kādu no Undīnas audžumeitām? Varbūt kopā ar jauno direktori sitāt naglas dēļos, lai salāpītu savainotās skolas sienas? Varbūt literārie ceļi Jūs saveduši kopā? Iespējams, viņas darbi atvēruši Jūsu acis, sildījuši sirdi un atgādinājuši, ka esam Cilvēki?



  ATGRIEZTIES  


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .