Nozīmīgs cilvēks Madonas novadam. 

Ko es vēlu Latvijai nākamajos 100 gados?

Projekta mērķis - izvēlēties piecpadsmit cilvēkus, kuru dzīves devums veltīts Madonas novadam. Meklējumi noritēja četrpadsmit pagastos - Aronas, Bērzaunes, Sauleskalna, Kalsnavas, Dzelzavas, Liezēres, Barkavas, Ošupes, Praulienas, Mētrienas, Ļaudonas, Vestienas, Mārcienas, Lazdonas un Madonas pilsētā.

Mežkopji, mākslinieki, optimisti, bibliotekāri, grāmatveži, labdari, maiznieki, zemnieki, patrioti, ārsti, skolotāji, rakstnieki. Labai sirdij nav vecuma, dzimuma, amata vai profesijas. Katram no piecpadsmit uzdots viens jautājums - Ko Tu vēli Latvijai nākamajos 100 gados?
Meklēšanas procesā tika iesaistīti Madonas novada vispārizglītojošo skolu skolēni, sociālie darbinieki, pagastu pārvalžu darbinieki un līdzcilvēki. 
Projekts vainagojies 2017. gada 30. novembrī ar augstvērtīgu foto izstādi Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, kas apskatāma un saklausāma visu decembra mēnesi.

Atbalsta Madonas novada pašvaldība 

VELTA DRAGUNE

 (Dzimusi 1925. gada 13. jūnijā, mirusi 2018. gada 26 decembrī.)

Dzimusi dzimtas mājās "Asni", un interesanti - darba tikuma, labestības un godīguma asni viņā auguši mūža garumā. Tā neizsakāmā mīlestība pret zemi, maizi, lopiņiem, dziesmu un līdzcilvēkiem raksturo Veltu. 912. mazpulka vecbiedre, pirmā Mazpulku saieta dalībniece.

Es novēlu Latvijai nākamajos 100 gados...

"No triju gadu vecuma sāku strādāt. Viendien sadzenu govis mājās. Mamma prasa, - Laikam jau tu visas auzas kaimiņiem noganīji? Uz ko es atbildēju, - Nē, vēl jau palika. Zemīti labi izprotu, jaunajiem vēlu vairāk zemi mīlēt, mazāk viņu spārdīt.
Ziniet ko, es noskatīšu Jums dzejoli.
"Gadiem ilgi jau dzeguze zvana,
Gadiem ilgi jau gaidi Tu mani,
Solveiga mana! Un nu es Tev rakstu
Aizlauztiem spārniem
Kā ērglis, kas kritis no klints,
Es - Tavs slinkais Pērs Gints."
Bet nu esmu bagāts es kļuvis,
Slavu un mantu Tev guvis,
Un nu Tu simt kamanās vari
Pie manis braukt -
Uz visu mūžu. Brauc tā pret vakaru,
Saule kad stariem aizvijas spožiem,
Ēnas tad garas -
Tās paņem par grožiem,
Manu pili tu zini? 
Māja lieliem logiem
Un vēl lielākiem žogiem.
To otru pili,
Ko Tu man savā vēstulē mini,
Ar vai visas puspasaules grunti -
To es pārdevu
Kādam dakterim, zviedram,
Sauc to laikam par
Akseli Munti.
Viņš, lūk, bija
Uz acīm mazuliet dragāts,
Nopirka,-
Un tā es paliku bagāts.
Līdz pavasara plaukumam
Ienesīgs bij arī putnu tirgus,-
Venēcijas Svētā Marka laukumam
Un tepat mūsu Vērmaņa dārzam
Es apgādāju baložus
Un debess zilgmei
Miljons cīruļus. Bet kopš tās dienas,
Kad visas birzes, upes un ezerus
Ar visām salām un pussalām
Nobārstīju ar lakstīgalām,
Nav vairs man miera ne mirkli
No mīlētāju pateicības vēstulēm.
Skauģi gan saka -
Tas neesot glīti,
Pats es staigājot noplucis,
Bārdains,
Ar pamelnu apkaklīti.
Bet tu netici viņiem -
Es tik pa sapņiem iekritu purvā - -
Netici viņiem! Klau, dzeguze zvana,
Laiks ir klāt - brauc, Solveiga mana!
Gadiem ilgi jau dzeguze zvana,
Gadiem ilgi jau gaidi Tu mani,
Solveiga mana!
Un nu es Tev rakstu
Aizlauztiem spārniem
Kā ērglis, kas kritis no klints,
Es - Tavs slinkais Pērs Gints."